Termins "periimplantīts" pacientiem nereti izklausās svešs un biedējošs, taču tas nav ne rets, ne eksotisks stāvoklis. Tā ir viena no biežākajām komplikācijām, ar kuru ikdienā sastopas gan vispārējie zobārsti, gan dažādu zobārstniecības specialitāšu pārstāvji – protēzisti, mutes un sejas žokļu ķirurgi, implantologi un periodontologi.

Rakstu sagatavoja:
Dr. Gita Zommerfelde-Antipina (Zobārste, zobu protēziste, diplomēta implantoloģe, klīnika "AWHITE")
Dr. Anete Vaškevica (Zobārste, periodontoloģe, klīnika "AWHITE", RSU Stomatoloģijas institūts)

---

Kāpēc problēma pieaug un kā to novērst

Pēdējo divdesmit gadu laikā zobu implantu ievietošana kļuvusi par vienu no vispieprasītākajām un visbiežāk veiktajām ķirurģiskajām manipulācijām zobārstniecībā, kas paredzēta neesošo zobu aizvietošanai. Zobu implanti trūkstošos zobus ļauj atjaunot funkcionāli, estētiski un ilgtermiņā prognozējami. Daudziem pacientiem tie nodrošina ne tikai pilnvērtīgu košļāšanas funkcijas atjaunošanu, bet arī būtisku estētisko uzlabojumu, kas pozitīvi ietekmē pašsajūtu un dzīves kvalitāti.

Implantus bieži uztver kā "zelta standartu" – modernu, drošu un ilgmūžīgu risinājumu. Tomēr līdz ar strauju implantu skaita pieaugumu visā pasaulē arvien biežāk konstatē arī ar tiem saistītas komplikācijas. Starptautiskā literatūrā periimplantītu min kā vienu no būtiskākajām mūsdienu implantoloģijas problēmām, un dažādos pētījumos tā izplatība svārstās no 10 līdz pat 30% pacientu. Līdzīga tendence vērojama arī Latvijā, kur implantu skaits pieaug ar katru gadu.

Kas ir periimplantīts?

Agrīnas iekaisuma pazīmes var būt smaganu apsārtums ap implantu, asiņošana tīrīšanas laikā, jutīgums vai nepatīkama smaka mutē. Ja papildus iepriekš minētajiem simptomiem nav novērojams kaula balsta zudums apkārt implantam, to sauc par periimplanta mukozītu. To var ārstēt, izmantojot dažādas neķirurģiskas metodes, sadarbojoties zobu higiēnistam un periodontologam.

Ja iekaisumu laikus nediagnosticē un neuzsāk atbilstošu ārstēšanu, tas var progresēt līdz periimplantītam – hroniskam iekaisumam ap zobu implantu, kura laikā ap implantu pakāpeniski notiek kaula zudums, visbiežāk sākot no implanta kakliņa zonas. Periimplantīts lielākoties attīstās lēni un sākotnēji noris bez sāpēm, kas šo slimību padara īpaši bīstamu, jo pacients ilgstoši var nepamanīt problēmas esamību. Slimībai progresējot, smagākos gadījumos var novērot smaganu atkāpšanos, kā arī implanta kustīgumu.

Svarīgi saprast, ka periimplantīts nav zobu implanta defekts. Tā ir baktēriju izraisīta iekaisuma reakcija dzīvajos audos ap zobu implantu.

Ko pacients nejūt, bet ārsts redz apskates laikā

Viena no lielākajām periimplantīta problēmām ir tā, ka pacients to bieži nejūt. Nav izteiktu sāpju, nav traucējoša diskomforta, nav "signāla", kas liktu nekavējoties vērsties pie ārsta.

Apskates laikā ārsts var pamanīt:

• Asiņošanu, kas redzama tikai zondējot, vai strutu izdalīšanos ap implantu.
• Smaganu kabatu padziļināšanos ap implantu.
• Agrīnas kaula līmeņa izmaiņas radioloģiskajos izmeklējumos.
• Protēzes mikrokustības.
• Nevienmērīgu slodzes sadalījumu.

Kāpēc periimplantītu konstatē arvien biežāk?

Periimplantīta izplatības pieaugumam ir vairāki iemesli:

• Strauji palielinās implantu skaits.
• Nepietiekama pacientu izglītošana.
• Periodontīta anamnēze (iepriekšēja smaganu slimību vēsture).
• Smēķēšana.
• Sarežģīts protēzes dizains (grūti tīrāms).
• Neregulāras ārsta apskates.

Periodontologa skatījums: smaganu veselības nozīme

Periodontologa skatījumā pacienta zoba implants nav izolēts elements. Tas ir mutes dobuma ekosistēmas sastāvdaļa un vienlaikus daļa no visa organisma, ko ietekmē ne tikai mutes dobuma mikrobioms, bet arī pacienta vispārējā veselība. Pacientiem ar periodontīta anamnēzi, kā arī ar sistēmiskām slimībām (piemēram, cukura diabēts), iekaisuma attīstības risks ap zobu implantiem ir paaugstināts, tādēļ regulāra uzturošā terapija un rūpīga to uzraudzība kļūst īpaši nozīmīga.

Smēķēšana un periimplantīts

Smēķēšana būtiski pasliktina smaganu asinsapgādi, kavē dzīšanu un ievērojami palielina zobu implanta zuduma risku. Pacientiem ar zobu implantiem tas nav tikai slikts ieradums, bet reāls bioloģisks riska faktors. Šī iemesla dēļ pacientiem, kuri vēlas ievietot zobu implantus, vienmēr iesakām atmest smēķēšanu.

Ilgtermiņa risinājums nenozīmē "bez uzraudzības"

Ikdienas praksē redzam ļoti dažādus scenārijus. Ir pacienti, kuru implanti funkcionē nevainojami jau 15 līdz 20 gadus. Un ir arī pacienti, kuri pie ārsta nonāk ar iekaisumu, kaula zudumu un satraukumu.

Saruna gandrīz vienmēr sākas ar teikumu: "Bet man taču teica, ka implants ir uz visu mūžu..."

Te slēpjas būtisks pārpratums: implants ir ilgtermiņa risinājums, taču tas "nav" risinājums, kas neprasa uzraudzību. Pats implanta materiāls nebojājas, taču audi ap to – smaganas un kauls – ir dzīvi. Implants ir kā mašīna – tam vajag gan "tehnisko apskati", gan "apkopi". Ir svarīgi skaidri nodalīt divus jēdzienus, ko pacienti bieži sajauc – zobu higiēna un zobārsta apskate. Tās ir divas atšķirīgas, bet vienlīdz svarīgas implanta ilgtermiņa saglabāšanas sastāvdaļas.

Zobu higiēna neaizstāj ārsta apskati, un ārsta apskate neaizstāj higiēnu. Ilgtermiņā nepieciešamas abas.

Apkope – profesionāla zobu higiēna

Lai implants kalpotu ilgtermiņā, tam nepieciešama regulāra profesionāla kopšana. To var salīdzināt ar automašīnu: katrs pieredzējis autovadītājs zina, ka, lai auto kalpotu ilgāk, tas jākopj – jāveic darbības, kas palīdz uzturēt sistēmu tīru un funkcionālu ikdienā. Tieši tāpat ir ar zobu implantiem: regulāra profesionālā higiēna un rūpīga ikdienas kopšana ir būtiska, lai novērstu komplikācijas un nodrošinātu implanta ilgmūžību.

Implanta gadījumā apkope ir profesionāla zobu higiēna. Tās laikā tiek noņemts aplikums un biofilma, attīrītas grūti pieejamās vietas ap implantiem un protēzēm, kā arī samazināts baktēriju daudzums, kas var izraisīt iekaisumu. Higiēna ir regulāra procedūra, kas palīdz kontrolēt ikdienā uzkrājošos mikroorganismus.

GBT protokols – mūsdienīga implantu apkope

Mūsdienu profesionālajā higiēnā arvien plašāk izmanto GBT protokolu (Guided Biofilm Therapy). Tas balstās uz biofilmas vizualizāciju ar krāsvielu un uzmanīgu tās noņemšanu ar gaisa, ūdens un īpaši saudzīga eritritolu saturoša pulvera palīdzību. Šī metode ir ne tikai saudzīga pret zoba cietajiem un mīkstajiem audiem, bet arī nebojā implanta virsmu. Tādēļ GBT ir īpaši piemērots pacientiem ar implantiem un tiek uzskatīts par mūsdienīgu periimplanta mukozīta un periimplantīta profilakses standartu.

Tehniskā apskate – zobārsta kontroles vizīte

Tehnisko apskati automašīnai nozīmē konstrukcijas, drošības un funkcionalitātes izvērtēšanai. Implanta gadījumā tehniskā apskate ir zobārsta – visbiežāk implantologa, periodontologa vai speciālista, kurš veicis implanta ievietošanu un/vai protezēšanu – kontroles vizīte. Tā jānodrošina vismaz reizi sešos mēnešos, arī tad, ja pacientam nav sūdzību.

Šīs vizītes laikā ārsts:

• Izvērtē smaganu stāvokli ap implantu.
• Pārbauda, vai nav asiņošanas vai citu iekaisuma pazīmju.
• Novērtē kaula līmeni (nepieciešamības gadījumā radioloģiski).
• Pārbauda protēzes stabilitāti un slodzes sadalījumu.
• Pamana izmaiņas, ko pacients pats vēl nejūt.

Noslēgumā

Zobu implanti nav "ieliec un aizmirsti" risinājums. Lai gan pats implants nebojājas, tam apkārt esošie audi var iekaist, turklāt iekaisums sākotnēji var noritēt arī bez sāpju simptomiem. Neraugoties uz to, periimplantīta rašanās nav neizbēgama. Tas ir kontrolējams risks, ja implantu uzrauga tikpat rūpīgi, cik tas ir plānots un ievietots.

Implants ir liels finansiāls ieguldījums, un katram ieguldījumam nepieciešama ne tikai ikdienas kopšana un regulāra profesionāla apkope, bet arī zobārsta tehniskā apskate vismaz reizi sešos mēnešos. Bez abām šīm lietām pat vislabākais implants nevar kalpot ilgi.

Piesakies konsultācijai