Zobu implants mūsdienās vairs nav greznība, bet gan droša, pārbaudīta un efektīva ārstēšanas metode. Ar to iespējams atjaunot zaudētu zobu, atgūt smaidam dabiski skaistu izskatu un pilnvērtīgu košļāšanas funkciju. Taču, lai implants būtu stabils un kalpotu ilgus gadus, tam jāieaug kaulā. Šo procesu sauc par osseointegrāciju – tā ir organisma spēja pieņemt implantu un veidot ap to jaunu kaulaudu.

Rakstu sagatavoja:
Dr. Gita Zommerfelde-Antipina (Zobārste, zobu protēziste, diplomēta implantoloģe, zobārstniecības klīnika "AWHITE")
Dr. Aleksandrs Antipins (Zobārsts, diplomēts implantologs, zobārstniecības klīnika "AWHITE")

---

Jauna ēra zobārstniecībā

Bez šī bioloģiskā procesa implants nevar būt stabils, tāpēc vissvarīgākais brīdis sākas nevis operācijas laikā, bet pirmajās nedēļās pēc tās. Līdz šim uzskatīts, ka implanta ieaugšana ir tikai organisma paša spēju jautājums. Taču šodien zinām – to var ietekmēt un uzlabot ar jaunām tehnoloģijām.

Viena no tām ir plazmas apstrāde, kas ļauj implantam un organismam "sadraudzēties" ātrāk un drošāk. Šī metode kļūst par jaunu standartu modernajā implantoloģijā.

Kas ir vakuuma plazma?

Plazma ir īpašs vielas stāvoklis – to mēdz saukt par ceturto agregātstāvokli līdzās cietai, šķidrai un gāzveida formai. Tā rodas, kad gāzei vakuuma apstākļos pievadīta elektriskā enerģija, un šī enerģija sadala gāzes daļiņas jonos un elektronos.

Tādēļ veidojas jonizēta gāze – plazma. Tā nav karsta liesma, bet gan ļoti smalks un enerģētisks process, kas var mainīt cietu virsmu īpašības mikroskopiskā līmenī, nesabojājot materiālu. Vakuuma plazmas daļiņas ir ļoti aktīvas – tās "notīra" virsmas no organiskajiem atlikumiem un padara tās bioloģiski "dzīvas".

Kāpēc tas nepieciešams?

Kad implants izgatavots, tā virsma ir ļoti tīra un mikroskopiski poraina – tieši tāda, lai kaula šūnas varētu pie tās pieķerties. Taču, kamēr implantu uzglabā un transportē, uz tā virsmas nogulsnējas neredzams organisko daļiņu slānis – galvenokārt ogļūdeņraži. Tie neizraisa alerģiju, bet maina virsmas īpašības: tā kļūst hidrofoba, proti, atgrūž ūdeni un bioloģiskos šķidrumus.

Tas nozīmē, ka, ievietojot šādu implantu, asinis un šūnas nespēj virsmā vienmērīgi sadalīties. Dzīšanas process kļūst lēnāks, jo ķermenim nepieciešams vairāk laika, lai izveidotu saskarsmes zonu starp kaulu un implantu. Plazmas apstrāde šo problēmu atrisina – tā noņem neredzamo slāni un atjauno implanta bioloģisko aktivitāti.

Kā darbojas plazmas apstrāde?

Plazmas apstrādes laikā implantu vai abatmentu ievieto nelielā kamerā, kur zema spiedienā rada elektrisko izlādi. Tā pārvērš gāzi (visbiežāk argonu vai gaisu) par plazmu – vidi, kur kustas jonizētas daļiņas. Tās reaģē ar ogļūdeņražiem uz metāla virsmas, sadalot tos ūdenī un oglekļa dioksīdā.

Rezultāts ir pilnīgi tīra un hidrofila virsma, kas piesaista ūdeni, asinis un dzīšanas šūnas. Šī virsmas aktivācija notiek tikai dažās minūtēs, un pēc tam implants ir gatavs ievietošanai organismā.

Kā organisms reaģē pēc ievietošanas?

Kad aktivētais implants ievietots kaulā, notiek ļoti precīzs bioloģisks process. Pirmās minūtes pēc operācijas asinis apņem implantu un izveido plānu olbaltumvielu kārtu. Šajā kārtā pieķeras šūnas – osteoblasti, kas veido jaunu kaulu, un fibroblasti, kas veido saistaudus.

Ja virsma ir aktīva, šūnas pieķeras ātrāk un sāk dalīties, veidojot spēcīgu saikni starp implantu un kaulu. Tādējādi dzīšana sākas nekavējoties. Organisms neuztver implantu kā svešķermeni, bet kā struktūru, ar kuru sadarboties.

Kā reaģē audi ap implantu?

Ne tikai kaulam, bet arī smaganām jeb mīkstajiem audiem ir liela loma dzīšanas procesā. Ja abatmenta virsma apstrādāta ar plazmu, smaganu šūnas var pieķerties tai ciešāk un ātrāk.

Tas nozīmē, ka ap implantu veidojas dabiska aizsargbarjera, kas neļauj baktērijām nokļūt dziļākajos audos. Šāda smaganu "pieslēgšanās" ir ļoti svarīga, jo tieši mīkstajos audos visbiežāk rodas iekaisums, kas var izraisīt neveiksmi implantēšanā. Tīra, aktīva virsma palīdz veidot veselīgu smaganu kontūru un nodrošina estētisku izskatu. Pacienti bieži pamana, ka smaganas pēc operācijas dzīst gludāk un bez kairinājuma.

Dzīšanas posmi

Dzīšanas process pēc implantēšanas katram cilvēkam noris pakāpeniski un individuāli:

• Pirmajā dienā organisms reaģē ar nelielu pietūkumu un sāpīgumu – tas ir normāli, jo sākas audu atjaunošanās.
• Pirmās nedēļas laikā notiek aktīva šūnu migrācija un asinsvadu veidošanās ap implantu.
• Pēc trim – četrām nedēļām sākas kaula veidošanās fāze, kur jauns kauls aug tieši pie implanta virsmas. Šis posms ir vissvarīgākais, jo tieši tad veidojas mehāniska un bioloģiska saite.
• Pēc 8 līdz 12 nedēļām implants lielākoties kļūst pilnīgi stabils un gatavs tālākai protezēšanai.

Pacientiem ar labu dzīšanas potenciālu un plazmas aktivētu implantu šis process var būt vēl ātrāks.

Pacientes piemērs

Pirms dažiem mēnešiem uz klīniku atnāca paciente – Ilze, 62 gadus veca sieviete ar 2. tipa cukura diabētu. Viņa vairākus gadus bija dzīvojusi ar trūkstošiem zobiem, bet baidījās kaut ko darīt.
Viņa teica: "Dakter, man citi ārsti reiz teica, ka ar diabētu implants var neieaugt, ka dzīšana būs slikta. Tāpēc es pat neuzdrošinājos mēģināt."

Šī situācija nav reta. Daudzi pacienti ar sistēmiskām slimībām gadiem atliek ārstēšanu, jo baidās no komplikācijām. Tomēr plazmas apstrāde ļauj sniegt drošību arī šādiem pacientiem. Ieteicām Ilzei izvēlēties plazmas aktivētu implantu, paskaidrojot, ka tas palīdz organismam sākt dzīšanu uzreiz, nevis pēc vairāku dienu kavēšanās.

Operācija noritēja veiksmīgi. Pēc divām nedēļām brūce bija skaisti sadzijusi, un nebija iekaisuma pazīmju. Pēc trīs mēnešiem implants bija pilnībā stabils, un varējām uzlikt pastāvīgo kroni.

Kad Ilze paskatījās spogulī, viņa pasmaidīja: "Es priecājos, ka beidzot saņēmos. Ja būtu zinājusi, ka ir šāda iespēja, es to būtu izdarījusi jau sen." Šāda pieredze mūsu praksē ir arvien biežāk, un tā iedrošina arī citus pacientus ar līdzīgiem veselības izaicinājumiem.

Pacienta ieguvumi

Plazmas apstrāde sniedz vairākus praktiskus ieguvumus:

• Mazāks pietūkums un diskomforts pēc operācijas.
• Ātrāka dzīšana un mazāks iekaisuma risks.
• Drošāks rezultāts pacientiem ar sistēmiskām slimībām.
• Tā ir pilnībā droša un videi draudzīga metode, jo neizmanto ķimikālijas vai augstu temperatūru.

No pacienta skatupunkta tas nozīmē mierīgāku atveseļošanos un ātrāku atgriešanos ikdienas dzīvē. Mūsdienu tehnoloģijas palīdz justies droši un uzticēties savam ķermenim ne tikai ārstam, bet arī pacientam.

Ko liecina zinātne un praktiskā pieredze

Klīniskā pieredze liecina, ka plazmas apstrāde var uzlabot šūnu pieķeršanos un paātrināt osseointegrāciju. Lai gan rezultāti atkarīgi no pacienta veselības stāvokļa un dzīšanas spējas, plazmas ietekme ir pozitīva gandrīz visos gadījumos. Ārsti novēro, ka implanti kļūst stabilāki īsākā laikā un iekaisuma komplikācijas rodas retāk. Šo metodi modernās klīnikās arvien biežāk iekļauj kā standartu.

Kopsavilkums

Plazmas tehnoloģija zobārstniecībā ir dabisks solis attīstībā. Tā apvieno zinātni un bioloģiju, ļaujot cilvēka ķermenim dziedēt ātrāk un drošāk.

Tīra, aktivēta virsma palīdz implantam kļūt par organisma daļu un pacients gadiem ilgi iegūst veselīgu smaidu. Šī metode nav brīnums, bet tā palīdz ķermenim darīt to, ko tas prot vislabāk – atjaunoties. Tieši tāpēc plazmas apstrāde kļūst par vienu no svarīgākajām jaunajām metodēm zobārstniecībā – gan ārstam, gan pacientam.

Piesakies konsultācijai